Ievas Zineres glezniecību raksturo simboli neparastā gaismā. Iespējams, šī gaisma ir krēslas aizsegs, iespējams, tas ir zemapziņas vai miega stāvoklis. Gleznās kontrastu veido parastās ikdienas mistiskās noskaņas, tie brīži, kad esam šeit un tagad, kad kļūst iespējams notvert dabu un tās spēku neparastās noskaņās. Glezniecībā slēpjas kāda valoda, kuru var uztvert ar redzi. Piedzīvot negaidīto uz audekla, tā ir lielākā balva gleznotājam, kurš pacietīgi izkrāso savu pelēko ikdienu. Tā ir brīvības izjūta, kad realitāti ir iespējams būvēt un mainīt.